Filips Houska Lēnām tuvojas Apple Watch ieviešanas otrajai gadadienai, kas notika 9. gada 2014. septembrī. Tims Kuks, kurš uzrunas laikā skatītājiem rādīja tieši uz plaukstas locītavas, ieviesa Apple jaunā segmentā — valkājamie produkti. Pulksteņa izstrādes pamatā bija daudz darba, tostarp lielas debates starp dažādām Apple komandām. Par to runāja pieredzējis inženieris Bobs Messeršmits, kurš ir aiz viena no svarīgākajiem pašreizējā Apple Watch elementiem.
Par viņu daudz nerunā (tāpat kā lielākā daļa Apple zemāka ranga inženieru), taču Messeršmits noteikti ir pelnījis savu atzinību. Inženieris, kurš pievienojās Apple 2010. gadā un pēc trim gadiem pameta uzņēmumu (un nodibināja savu uzņēmums Cor), atrodas aiz galvenā sirdsdarbības sensora, kas ir svarīga visa pulksteņa pieredzes sastāvdaļa. Tieši ar šo tēmu arī sākās intervija Fast Company.
Sākumā Messerschmidt minēja, ka viņš darbojās kā arhitekts, kas ir atbildīgs par dažādu tehnoloģiju izpēti, kuras varētu aprīkot ar Apple Watch. Kopā ar kolēģiem viņš parasti nāca klajā ar pirmo ideju, ko vēlāk izstrādāja citi specializēti inženieri. "Mēs teicām, ka domājam, ka tas darbosies, un tad viņi mēģināja to izveidot," atceras Messeršmits. Sākotnējās domas par pulksteni galvenokārt grozījās ap lietotāja pieredzi, kurai bija jābūt perfektai.
[su_pullquote align="right"]Nebija viegli to panākt.[/su_pullquote]
Tas ir arī iemesls, kāpēc Messerschmidt saskārās ar daudziem šķēršļiem, izstrādājot sirdsdarbības sensorus. Vispirms viņš tos izstrādāja, lai tos novietotu lentes apakšā, lai nodrošinātu labāku (ciešāku) saskari ar roku. Tomēr viņš saskārās ar šo priekšlikumu rūpnieciskā dizaina nodaļā, kuru no augstākā amata pārraudzīja Džonijs Aivs. “Ņemot vērā dizaina prasības, nebija viegli to panākt. Tas bija ļoti īpašs šajā visā," atzīst Messeršmits.
Piedāvājums ar sensoriem siksnā tika noraidīts, jo tas neatbilda šī brīža dizaina vai modes tendencēm un turklāt tika plānota maināmo jostu ražošana, tāpēc šādā veidā novietotajam sensoram nebija jēgas. Pēc tam, kad Messeršmits un viņa komanda izvirzīja otro priekšlikumu, kurā tika apspriesta sensoru novietošana uz lentes, sakot, ka tam būs jābūt ļoti ciešam, lai nodrošinātu precīzu datu iegūšanu, viņi atkal sastapās ar iebildumiem.
“Nē, cilvēki tādus pulksteņus nenēsā. Viņi valkā tos ļoti brīvi uz plaukstas locītavām," viņš dzirdēja no dizaineriem par citu ieteikumu. Tāpēc Messeršmitam bija jāatgriežas savā darbnīcā un jādomā par citu risinājumu. "Mums vienkārši bija jādara tas, ko viņi teica. Mums bija tie jāuzklausa. Tie ir lietotājiem vistuvāk un koncentrējas uz lietotāju komfortu," piebilda Messeršmits, sakot, ka lepojas ar to, ko viņš un komanda beidzot ir radījuši. Viņš teica, ka atšķirībā no konkursa, viņš pieminēja Fitbit, kas pašlaik izskata tiesas prāvas par neprecīziem sensoriem, pulksteņa sensori parasti tiek uzskatīti par vieniem precīzākajiem.
Papildus sadarbībai starp dažādām Apple komandām Messeršmits runāja arī par Stīvu Džobsu, kuru viņš piedzīvoja savas īsās karjeras laikā Apple. Pēc viņa teiktā, daudzi darbinieki nav sapratuši konkrēto uzņēmuma kultūru un vispārējo attieksmi un attieksmi, ko Džobss popularizēja.
“Daži cilvēki domāja, ka tad, ja ir attīstības plāns un ir tūkstoš dažādu lietu, kas jāatrisina, tām visām ir jāpievērš vienāda uzmanība. Bet tas ir absolūts Džobsa pieejas pārpratums. Visi nav vienādi. Visam ir jābūt pilnīgi pareizi, taču ir lietas, kas ir svarīgākas par citām, un kas tiecas uz lietotāja pieredzi un dizainu," skaidroja Meseršmits, kurš esot iemācījies pateikt nē no Džobsa. "Ja produkts nebija īsti ievērojams, tas netika garām Džobsam."
Pēc Messerschmidt domām, Apple šodien nav tā pati vieta, kāda tā bija laikā, kad Stīvs Džobs bija izpilddirektors. Tomēr pieredzējis inženieris to nedomāja sliktā nozīmē, bet galvenokārt aprakstīja situāciju, kā Kalifornijas uzņēmums tika galā ar sava ikoniskā priekšnieka aiziešanu. "Bija mēģinājumi iekapsulēt to, kas veido Apple Apple," saka Messeršmits, taču, pēc viņa teiktā, kaut kas tāds - mēģinājums pārnest un ieaudzināt Džobsa pieeju citiem cilvēkiem - nebija jēgas.
"Jūs vēlaties domāt, ka varat apmācīt cilvēkus tā domāt, bet es nedomāju, ka tas viņiem vispār ir. To nevar iemācīt," piebilda Messeršmits.
Pilna intervija ir pieejams tīmeklī Fast Company (angliski).
