Aizvērt sludinājumu

Apple nodokļu praksi Īrijā pirms gada rūpīgi pārbaudīja ASV valdība, un kopš tā laika uzņēmums ir bijis samērā kluss. Taču tagad arī Eiropas Savienība gatavojas izskatīt Kalifornijas giganta rīcību Īrijā. Uzņēmumam Apple draud nodokļu atmaksa, kas galu galā varētu nozīmēt miljardiem dolāru.

Pagājušā gada maijā Apple izpilddirektoram Timam Kukam nācās liecināt ASV senatoru priekšā, kuriem tas nepatika Apple pārceļ savu naudu uz Īriju, kur rezultātā viņš maksā mazāk nodokļus. Pavārs tomēr viņš ziņoja, ka viņa uzņēmums maksā katru dolāru, ko tas ir parādā nodokļos, un oktobrī viņam viņai bija taisnība arī Vērtspapīru un biržu komisija.

Bet, lai gan ASV senatori praktiski tikai apsūdzēja Apple Īrijas apstākļu izmantošanā, Eiropas Savienība vēlētos tikt galā ar Apple un diviem citiem lieliem uzņēmumiem - Amazon un Starbucks -, kas izmanto līdzīgu praksi kā Apple. Gan īri, gan Apple saprotami noraida jebkādas negodīgas vienošanās.

«Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki zinātu, ka Īrijā neesam noslēguši īpašu darījumu. 35 gadu laikā, ko esam Īrijā, esam ievērojuši tikai vietējos likumus," sacīja pro Financial Times Luka Maestri, Apple finanšu direktors.

Taču pirmie secinājumi šajā lietā Eiropas Komisijai būtu jāsniedz jau šonedēļ. Galvenais būs tas, vai Apple izdarīja spiedienu uz Īrijas varas iestādēm, lai tās samazinātu nodokļu saistības, kas galu galā izraisīja nelikumīgu valsts atbalstu. Apple strīdējās ar Īrijas valdību par nodokļiem 1991. un 2007. gadā, taču Maestri noliedz, ka Apple būtu draudējis, piemēram, pamest Īriju, ja nesaņems koncesijas.

"Ja ir jautājums, vai mēs mēģinājām panākt vienošanos ar Īrijas valdību stilā "kaut kas par kaut ko", tas nekad nav noticis," saka Maestri, kurš šogad nomainīja Pīteru Oppenheimeru finanšu direktora amatā. Pēc Maestri teiktā, sarunas ar Īriju noritēja gluži kā ar jebkuru citu valsti. «Mēs neko necentāmies slēpt. Ja valsts mainīs savus nodokļu likumus, mēs ievērosim šos jaunos likumus un maksāsim nodokļus atbilstoši.

Apple ir divi galvenie argumenti pret apsūdzību, ka tas nav samaksājis nodokļos tik daudz, cik vajadzēja. Turklāt Maestri piebilst, ka uzņēmumu nodokļi Īrijā kopš iPhone ieviešanas 2007. gadā ir pieauguši desmitkārtīgi.

Apple nepatīk, ka Eiropas Komisija iecerējusi direktīvas par daudznacionālo filiāļu aplikšanu ar nodokļiem piemērot ar atpakaļejošu spēku, kas, pēc Kalifornijas kompānijas domām, ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Apple vēlas pārliecināt, ka ar Īrijas valdību saskaņotās likmes ir adekvātas un salīdzināmas ar līdzīgiem citu uzņēmumu gadījumiem.

Taču, ja Eiropas Komisija tomēr nonāktu pie viedokļa, ka Apple noslēdza nelikumīgu vienošanos ar Īrijas valdību, abām pusēm draudētu kompensācija par pēdējo 10 gadu nelikumīgo sadarbību. Ir pāragri spriest par summu, kā saka arī Maestri, taču sods gandrīz noteikti pārspētu Eiropas Savienības iepriekšējo rekordu – vienu miljardu eiro.

Lai kāds būtu lietas iznākums, Apple nekur no Īrijas nebrauks. “Mēs palikām Īrijā gan labos, gan sliktajos laikos. Mēs esam šeit auguši gadu gaitā un esam lielākais darba devējs Korkā,” saka Maestri, kurš saka, ka Apple plāno sadarboties ar Briseli. "Mēs esam ļoti nozīmīgs ieguldījums Īrijas ekonomikā."

Avots: Financial Times
.