Filips Houska "Ja dotā lieta nav pretrunā ar fizikas likumiem, tad tas nozīmē, ka tas ir grūti, bet izdarāms," ir viens no svarīgākajiem Apple menedžeriem devīze, par kuru gan netiek daudz runāts. Džonijs Sroudži, kurš ir aiz viņa paša mikroshēmu izstrādes un ir Apple augstākās vadības loceklis kopš pagājušā gada decembra, ir tas, kurš iPhone un iPad tālruņiem ir vieni no labākajiem procesoriem pasaulē.
Džonijs Sroudži, kurš ir no Izraēlas, ir Apple vecākais viceprezidents aparatūras tehnoloģiju jomā, un viņa galvenā uzmanība tiek pievērsta procesoriem, ko viņš un viņa komanda izstrādā iPhone, iPad un tagad arī Watch un Apple TV. Viņš noteikti nav jaunpienācējs šajā jomā, par ko liecina viņa klātbūtne Intel, kur viņš vadīja 1993. gadā, atstājot IBM (kurā viņš atkal atgriezās 2005. gadā), kur viņš strādāja pie decentralizētām sistēmām. Intel vai drīzāk uzņēmuma laboratorijā savā dzimtajā pilsētā Haifā viņš bija atbildīgs par tādu metožu izveidi, kas pārbaudīja pusvadītāju modeļu jaudu, izmantojot noteiktas simulācijas.
Srouji oficiāli pievienojās Apple 2008. gadā, taču mums ir jāielūkojas nedaudz tālāk vēsturē. Galvenais bija pirmā iPhone ieviešana 2007. gadā. Toreizējais izpilddirektors Stīvs Džobss apzinājās, ka pirmajā paaudzē ir daudz "mušu", daudzas no tām ir saistītas ar vāju procesoru un dažādu piegādātāju komponentu montāžu.
"Stīvs nonāca pie secinājuma, ka vienīgais veids, kā izveidot patiesi unikālu un lielisku ierīci, ir izveidot savu silīcija pusvadītāju," intervijā portālam sacīja Sroudži. Bloomberg. Tieši tajā laikā Srouji lēnām ieradās uz skatuves. Bobs Mansfīlds, toreizējais visas aparatūras vadītājs, pamanīja talantīgo izraēlieti un apsolīja viņam iespēju izveidot jaunu produktu no paša sākuma. To dzirdot, Srouji pameta IBM.
Inženieru komandā, kurai Srouji pievienojās 2008. gadā, bija tikai 40 dalībnieki, kad viņš pievienojās. Vēl 150 darbinieki, kuru misija bija integrētu mikroshēmu izveide, tika iegūti tā paša gada aprīlī pēc tam, kad Apple iegādājās jaunuzņēmumu, kas nodarbojas ar ekonomiskākiem pusvadītāju sistēmu modeļiem PA Semi. Šī iegāde bija izšķiroša un iezīmēja ievērojamu progresu "čipu" nodaļai Srouji vadībā. Cita starpā tas izpaudās tūlītējā mijiedarbības pastiprināšanās starp dažādām nodaļām, sākot no programmatūras programmētājiem līdz rūpnieciskajiem dizaineriem.
Pirmais izšķirošais brīdis Sroudži un viņa komandai bija modificētas ARM mikroshēmas ieviešana pirmajā iPad un iPhone 4 paaudzē 2010. gadā. Mikroshēma ar marķējumu A4 bija pirmā, kas apmierināja Retina displeja prasības, kas bija iPhone 4. Kopš tā laika vairākas "A" mikroshēmas pastāvīgi paplašinās un ievērojami uzlabojas.
No šī viedokļa revolucionārs bija arī 2012. gads, kad Srouji ar savu inženieru palīdzību radīja specifiskas A5X un A6X mikroshēmas trešās paaudzes iPad. Pateicoties uzlabotajai iPhone mikroshēmu formai, Retina displejs varēja nokļūt arī Apple planšetdatoros, un tikai tad konkurence sāka interesēties par Apple paša procesoriem. Apple noteikti visiem noslaucīja acis gadu vēlāk, 2013. gadā, kad tas parādīja A64 mikroshēmas 7 bitu versiju, kas tajā laikā bija kaut kas nedzirdēts mobilajās ierīcēs, jo 32 biti bija standarts.
Pateicoties 64 bitu procesoram, Srouji un viņa kolēģiem bija iespēja iPhone tālrunī ieviest tādas funkcijas kā Touch ID un vēlāk Apple Pay, un tā bija arī būtiska pāreja izstrādātājiem, kuri varēja izveidot labākas un vienmērīgākas spēles un lietojumprogrammas.
Srouji nodaļas darbs jau no paša sākuma ir bijis apbrīnas vērts, jo, lai gan lielākā daļa konkurentu paļaujas uz trešo pušu komponentiem, Apple jau vairākus gadus iepriekš redzēja, ka visefektīvāk būtu sākt veidot savas mikroshēmas. Tāpēc viņiem ir viena no labākajām un modernākajām Apple silīcija pusvadītāju izstrādes laboratorijām, uz kuru ar apbrīnu un reizē ar bažām var skatīties pat lielākie konkurenti Qualcomm un Intel.
Tomēr, iespējams, vissarežģītākais uzdevums viņa laikā Cupertino pagājušajā gadā tika uzticēts Džonijam Sroudži. Apple gatavojās izlaist lielo iPad Pro, jaunu papildinājumu planšetdatoru klāstam, taču tas tika aizkavēts. Plāni izlaist iPad Pro 2015. gada pavasarī izgāzās, jo programmatūra, aparatūra un gaidāmais Pencil piederums nebija gatavi. Daudzām divīzijām tas nozīmēja vairāk laika iPad Pro darbam, bet Srouji tas nozīmēja gluži pretējo – viņa komanda sāka sacensību ar laiku.
Sākotnējais plāns bija tāds, ka iPad Pro tirgū nonāks pavasarī ar A8X mikroshēmu, kurā bija iPad Air 2 un kas tobrīd bija jaudīgākais Apple piedāvājumā. Bet, kad izlaidums pārcēlās uz rudeni, iPad Pro tikās ar jauniem iPhone un līdz ar to arī jaunas paaudzes procesoriem. Un tā bija problēma, jo Apple tolaik nevarēja atļauties nākt klajā ar gadu vecu procesoru savam lielajam iPad, kas bija paredzēts korporatīvajai sfērai un prasīgiem lietotājiem.
Tikai pusgada laikā – laika kritiskā režīmā – inženieri Srouji vadībā radīja A9X procesoru, pateicoties kuram iPad Pro gandrīz trīspadsmit collu ekrānā spēja ievietot 5,6 miljonus pikseļu. Par viņa pūlēm un apņēmību Džonijs Srouji tika ļoti dāsni atalgots pagājušā gada decembrī. Aparatūras tehnoloģiju vecākā viceprezidenta lomā viņš sasniedza Apple augstāko vadību un tajā pašā laikā viņš iegādājās 90 70 uzņēmuma akciju. Mūsdienu Apple, kura ieņēmumus gandrīz XNUMX procentus veido iPhone tālruņi, ir Srouji spējas diezgan svarīgas.
