Tomass Člebeks Apple savu straumēšanas pakalpojumu Apple Music uzsāka pirms desmit dienām. Taču 30% ieņēmumu daļa no tā nav vienīgā nauda, ko uzņēmums nopelna no mūzikas straumēšanas. Kā zināms, Apple ņem 30% no peļņas no visa App Store pārdošanas apjoma, kas attiecas arī uz maksājumiem lietotnē. Tas nozīmē, ka, ja lietotājs par Spotify Premium maksā tieši no iOS lietotnes, mazāk nekā trešdaļa no tās pieder Apple.
Lai nezaudētu peļņu, Spotify šo "problēmu" atrisina, paaugstinot iOS aplikācijā iegādāto pakalpojumu cenu, salīdzinot ar tiem, kas tiek iegādāti tieši vietnē. Tātad, kamēr Spotify Premium lietotnē maksā 7,99 eiro, uz mājas lapa tikai 5,99 eiro – par 30% mazāk.
Neatkarīgi no tā, vai Spotify vēlas ietaupīt saviem lietotājiem naudu vai samazināt Apple "parazītismu" savā pakalpojumā, pašlaik tā nosūta iOS abonentiem e-pasta ziņojumu, kas sākas ar vārdiem: "Mēs mīlam jūs tieši tādu, kāds jūs esat. Nemainies. Nekad. Bet, ja vēlaties mainīt, cik daudz maksājat par Spotify Premium, mēs ar prieku palīdzēsim. Ja jūs nezināt, parastā Premium cena ir tikai 5,99 eiro, bet Apple iekasē 30% no visa pārdošanas apjoma, izmantojot iTunes. Ja pārvietojat savus maksājumus uz vietni Spotify.com, jūs neko nemaksājat par darījumu un ietaupīsiet naudu.
Šiem vārdiem seko norādījumi par to, kā atcelt Spotify Premium automātisko atjaunošanu, izmantojot iOS lietotni. Izmantojiet saiti, lai anulētu abonementu par 7,99 eiro, pēc tam to pietiek atjaunot tieši Spotify vietnē par zemāku cenu 5,99 eiro pēdējā apmaksātā mēneša beigās.
Pēdējais solis attiecas uz atskaņošanas sarakstu "Happy-Go-Lucky", kuram ir jāatbilst tāda cilvēka noskaņojumam, kura kontā ir nedaudz vairāk naudas.
Spotify nav vienīgais, ko Apple kritizē par pieeju straumēšanas pakalpojumu apmaksai App Store, taču tā ir visredzamākā. Bet neilgi pirms Apple Music palaišanas izrādījās, ka Apple ir arī atrunas tā tiešais konkurents veic uzņēmējdarbību mūzikas jomā. Cupertino bāzētā kompānija un lielākās ierakstu kompānijas cenšas izbeigt ar reklāmām bagāto mūzikas straumēšanas pakalpojumu Spotify. Ievadā aprakstītā App Store maksājumu politika līdzās šai problēmai ir mazāk apspriestais un mazāk strīdīgais risinājums.
Spotify riskē tikt izmests no AppStore, kur noteikumos un nosacījumos ir rakstīts, ka tai ir tiesības iejaukties, konstatējot iTunes maksājumu sistēmas apiešanu.
Tā būtu ļoti interesanta situācija, ja tūkstošiem maksājošu lietotāju pēkšņi nebūtu kur klausīties. Diez vai viņi ar entuziasmu pārietu uz A-mūziku :)
Un kas gan cits viņiem būtu atlicis?
Cilvēki, kas maksā nodevas cietā valūtā... nav vienalga, vai viņi maksā par diviem dolāriem vairāk/mazāk.
Spotify "iebāž galvu" cilpā.
Lai gan man nepatīk Eiropas Savienība, es uzskatu, ka Apple nodoklis 30% apmērā ārvalstu pakalpojumiem, nevis pats par sevi, ir diezgan netaisnīgs. Es domāju, ka Spotify, ja tas izdarītu spiedienu uz ES, varētu kaut ko izdomāt. Kā mēs zinām ES, tā var nākt klajā ar īpašu Windows izdevumu ar pārlūkprogrammām vai gandrīz aizliegt fotografēt publiskās vietās.
Kas ir negodīgi? Vai tiem, kas vēlas pārdot, izmantojot lietotņu veikalu, vienkārši par to ir jāmaksā?
Lai izveidotu App Store, bija nepieciešams daudz naudas un pūļu. Trešo pušu lietotņu pārdošanu bez Apple maksas varētu salīdzināt ar banānu pārdošanu Tesco par Tesco pirkuma cenu, ar atšķirību, ka Tesco pārdošanas izmaksas, piemēram, veikala atrašanās vieta vai darbinieku algas, ir daudz zemākas nekā Apple izmaksas par lietotnes izveidi. Veikals. Tādā ziņā tā būtu ārkārtīgi netirgojama rīcība.
Interesanti, kā kāds, kam nepatīk ES, vēlas izmantot tās mehānismus, lai īstenotu ārpustirgus procedūras. Vai ES būtu jāregulē komisijas maksas apmērs? Nē, vienkārši piespiediet Apple ļaut citiem lietotņu veikaliem instalēt un ļaujiet tiem konkurēt savā starpā par cenu.
Es atzīmēju, ka neviens neapsprieda aizliegumu fotografēt publiskās telpas ES, tikai aizliegumu monetizēt svešķermeņu fotogrāfijas tādā nozīmē, ka ikviens varētu nofotografēt jūsu māju un pat to pārdot, bet jūs to darītu īpašnieks. sagūstītais objekts varētu pretendēt uz peļņas daļu. Es nezinu, kas jums nepatīk mēģināt aizsargāt, piemēram, Prāgas Dejojošā nama īpašnieku, lai tas nevarētu to nofotografēt, ievietot pastkartē un pārdot, nedalot peļņu ar īpašnieks.
Nebrīnos, ka nekritiskam avīžu virsrakstu lasītājam nepatīk ES. Tomēr viņš izveidoja viedokli, nenojaušot, par ko īsti bija nemīlētie viedokļi.
http://ec.europa.eu/ceskarepublika/news/150618_fotografovani_pred_budovami_cs.htm
Iedomājieties situāciju, ka Apple pieder viens "jumta veikals", kas aptver mazākus tirgotājus (Kaufland, Lidl, Billa, ...) un nav kur citur nopirkt pārtiku.
Viss darbojas labi, tirgotāji konkurē ar savām cenām, un Apple maksā 30% nodokli par pārtiku, kas, protams, maksā kaut ko, lai izveidotu šo telpu (likumdošanas nosacījumi, tirdzniecības vieta, ...), pateicoties Apple nodoklim, tas būs jāatdod viņam vairākas reizes. Un tad Apple nolemj ienākt šajā segmentā, tāpēc aptvers arī savu veikalu, sauksim to par "Apple food". Kas nenotiks? Protams, Apple nav jāmaksā nodokļi sev. Pateicoties tam, rodas negodīga konkurence, kur Apple ir milzīgs 30% pārsvars.
Rezultāts ir skaidrs: Kaufland, Lidl un citi, kas sacentās savā starpā, ieguva jaunu konkurentu, kas šim skrejceļam uzlika raķešu dzinējus, atšķirībā no skrējējiem parastās kedas. Ar šo soli viņi zaudēja ārkārtīgi daudz klientu, jo dzirdēja par cenu.
Uz ES. Tev taisnība, tas nebija pavēle, draudot ar sodu, ne tīrs aizliegums. Tieši tā, ka ēku komercfotografēšana bez ēkas autora piekrišanas nebūtu iespējama! Vai vēlaties man pateikt, ka cilvēkam, kurš noteikti saņēma lielu naudas summu par ēkas projektēšanu, tomēr vajadzētu ļaut maksāt naudu par šo ēku, kas ir redzama visiem ārpusē? Un vai jūs zināt, ka, augšupielādējot fotoattēlu Google, Facebook un citos, šie uzņēmumi var rīkoties citādi, padarot jūsu fotoattēlu komerciālu? Prasīt kādam daļu no ēkas, kas ir publiski pieejama visām acīm, man šķiet pārspīlēta. Ko tu domā?
Kā jūs to attiecinātu uz fotogrāfiju, kas uzņemta, piemēram, no augstuma un kurā redzams daudz māju, vai katram mājas īpašniekam pienāktos daļa? Vai to māju arhitekts? Kāda būtu robeža? Kāpēc vispār kaut ko tādu izdomāt un visiem sarežģīt dzīvi? Kā ar puisi, kurš izgatavoja Ziemassvētku lampiņas ap māju? Viņam arī vajadzētu būt tiesībām, jo viņš tajā ieguldīja savu darbu. Droši vien varam piekrist, ka tas ir muļķības. Varbūt jūs pats varat atbildēt, kas man tajā nepatīk.
Nevajag mani kā avīžu virsrakstu lasītāju apvainot, ja neko par mani nezini, ņemot vērā tavu viedokli, varu arī tevi uzzīmēt un iekļaut KSČM, ANO, ČSSD vēlētāju grozā. Bet es domāju, ka katram ir tiesības uz savu viedokli. Pasaule ir krāsaina.
Jauku dienu.
Jūsu hipotētiskajā piemērā Kaufland, Lidl un Billa varētu izveidot savu lietussargu veikalu. Runājot par autortiesībām, mūziķi, aktieri, gleznotāji vai fotogrāfi iekasē naudu darba radīšanai un arī tā tālākai izplatīšanai. Arhitekti saņem šo ienākumu samazinājumu. Bet pat tā mākslinieki parasti ir vieni no vismazāk pelnošajiem cilvēkiem.
Tā darbojas Audioteka, es maksāju par Deezer viņu mājaslapā un lejupielādēju caur lietotni. Kas attiecas uz audiogrāmatām, man nav vajadzīga aplikācija no AppStore, es maksāju čehu vietnē, lejupielādēju tās uz Mac un caur iTunes uz iPhone. Tas izskatās sarežģīti, bet tas aizņem brīdi. Mūziku var atskaņot tieši no tīmekļa. Apple to zina un neko nedara.