Amaija Tomane Stīvs Džobss nolēma apmeklēt Maskavu 1985. gada jūlija sākumā. Mērķis bija skaidrs – centieni pārdot Mac datorus Krievijā. Džobsa darba brauciens ilga divas dienas un ietvēra seminārus ar padomju datortehnoloģiju studentiem, Neatkarības dienas svinības Amerikas vēstniecībā vai, iespējams, diskusijas par Krievijas Mac rūpnīcas nodošanu ekspluatācijā. Apvienojot tik atšķirīgas vienības kā Padomju Savienība XNUMX. gados un Apple, tajā burtiski tiek ierakstītas dažādas dīvainas teorijas un stāsti. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka stāsts par to, kā Apple līdzdibinātājs gandrīz iekļuva nepatikšanās ar VDK slepeno dienestu, ir saistīts arī ar Džobsa tā laika braucienu uz Padomju Krieviju.
Tas varētu būt jūs interesē
Tie, kas Apple vēsturi zina nedaudz tuvāk, jau zina, ka gads, kad Džobss viesojās Maskavā, viņam nemaz nebija tik viegls. Tajā laikā viņš vēl strādāja Apple, bet Džons Skulijs pārņēma izpilddirektora amatu, un Džobss daudzējādā ziņā atradās sava veida virtuālā izolācijā. Taču mājās sēdēt rokas klēpī viņš noteikti negrasījās – tā vietā nolēma apmeklēt dažas valstis ārpus Amerikas kontinenta, piemēram, Franciju, Itāliju vai jau pieminēto Krieviju.
Uzturoties Parīzē, Stīvs Džobss tikās ar (toreiz vēl topošo) Amerikas prezidentu Džordžu H. V. Bušu, ar kuru, cita starpā, pārrunāja ideju par Mac datoru izplatīšanu Krievijā. Ar šo soli Džobss esot vēlējies palīdzēt sākt "revolūciju no apakšas". Tolaik Krievija stingri kontrolēja tehnoloģiju izplatību vienkāršo cilvēku vidū, un Apple II dators tikko bija ieraudzījis dienasgaismu valstī. Tajā pašā laikā Džobsam radās paradoksāla sajūta, ka advokāts, kurš viņam palīdzēja organizēt ceļojumu uz toreizējo Padomju Savienību, strādāja vai nu CIP, vai VDK. Viņš arī bija pārliecināts, ka vīrietis, kurš ieradās viņa viesnīcas numurā — pēc Džobsa teiktā bez iemesla —, lai salabotu televizoru, patiesībā bija slepens spiegs.
Fotogalerie
Līdz šai dienai neviens nezina, vai tā bija patiesība. Neskatoties uz to, Džobss savā Krievijas darba braucienā nopelnīja rekordu savā personīgajā lietā FIB. Tajā teikts, ka uzturēšanās laikā viņš ticies ar vārdā nenosauktu Krievijas Zinātņu akadēmijas profesoru, ar kuru viņš "apsprieda Apple Computer produktu iespējamo mārketingu".
Tas varētu būt jūs interesē
Lidojiet apkārt pasaulei ar Apple Stāsts par grūtībām ar VDK, ko minējām raksta sākumā, ir ietverts arī labi zināmajā Džobsa biogrāfijā, kuras autors ir Valters Izaksons. Džobss viņiem esot "sataisījis putru", neuzklausot ieteikumu nerunāt par Trocki. Tomēr nopietnas sekas tam nebija. Diemžēl arī viņa centieni paplašināt Apple produktus Padomju Krievijas teritorijā nedeva nekādus rezultātus.
žēl, ka raksts ir īss
Jauki, ja neskaita dažas neprecizitātes...
1985. gadā tika izlaists Macintosh, nevis Apple II
Un to nevarēja eksportēt uz Padomju Savienību (Mac) – tas tika būvēts uz Motorola 68000 CPU un bija to tehnoloģiju sarakstā, kuras aizliegts eksportēt uz Austrumu bloku.
Labdien, paldies par atgādinājumu un papildinājumu saistībā ar Mac datoru eksporta aizliegumu. Taču minētais teikums domāts ar to, ka 1985. gadā Apple II tikko bija atradis ceļu uz toreizējo Padomju Savienību.