Amaija Tomane 25. aprīlis roku 1990 se Steve Jobs nolēma slēgt Pixar aparatūras nodaļu. Tas cita starpā nozīmēja beigas datoriem Pixar attēlu dators. Šīs dārgās iekārtas bija jāpielieto galvenokārt valsts organizācijās vai medicīnas jomā. Datori savam laikam bija īsti efektīvi un daudzos veidos pārspēt konkurenci bet pārāk labi viņi nepārdeva. Jobs pārdeva aparatūras nodaļu divi miljoni dolāru Kalifornijas uzņēmums Vicom sistēmas.
Tas varētu būt jūs interesē
Pāvels Jeļičs Pārāk dārgi datori
Stīvs Džobss, kurš pameta Apple 1985. gadā, nopirka nodaļu Pixar (toreiz vēl Graphics Group) 1986. gada sākumā no uzņēmuma Lucasfilm – Pixar to tolaik publicēja pieci miljoni dolāru, vēl pieci miljoni bija uzņēmuma kapitāls. Pixar dibinātāju ilggadējais sapnis bija izveidot pilnmetrāžas datoranimācijas filmas. Pixar Image Computer izstrādes laikā viņš joprojām vadīja uzņēmumu Džordžs Lūkass. Dators ieraudzīja dienas gaismu trīs mēnešus pēc gadā, kad Stīvs Džobss atpirka savu daļu uzņēmumā. Datora cena bija 135 tūkstoši dolāru, tas joprojām bija vajadzīgs tās funkcionēšanai darba stacija no Sun Microsystems vai Silicon Graphics cita starpā 35 tūkstoši dolāru. VAI otrā paaudze Pixar Image Computer izdevās ievērojami samazināt cenu, bet pat tas nepalielināja viņa pārdošanas apjomu. IN aprīlis roku 1990 uzņēmumam bija tikai pārdoti trīs simti datoru – starp galvenajiem klientiem bija arī uzņēmums Disneja.
Fotogalerie
No animācijas līdz aparatūrai un atpakaļ
Kad piecu cilvēku komanda Pixar Animation Group iegādājās 1989. gada Oskars par savu animācijas īsfilmu Alvas rotaļlieta, Džobss pievērsa uzmanību šai jomai. Tajā pašā laikā viņš sākotnēji vēlējās izbeigt animētu attēlu veidošanu Pixar ietvaros - viņam šķita, ka tas nenes nekādu peļņu - un koncentrēties uz aparatūras pārdošanu. Taču minētie notikumi lika Džobsam pārskatīt savu viedokli. Sākumā situācija nemaz nešķita laba - trīs gadi pēc Pixar pārtrauca datoru ražošanu, satikās tāds pats liktenis un Džobsa uzņēmums Nākamais. Taču Pixar atgriešanās pie animācijas produkcijas atmaksājās – gadā 1995 nu jau leģendārā animācijas filma nonāca uz kinoekrāniem Rotaļlietu stāsts (Rotaļlietu stāsts). Debija pilnmetrāžas režijā Džons Laseters bija pirmā filma vēsturē pilnībā ar datoru animēts. Toy Story ar entuziasmu uztvēra gan auditorija, gan eksperti, un tā sākās. Pixar zvaigžņu laikmets.
